Reiņa Lismaņa darbu uzmanības centrā ir attēlveidošanas aizkulises. Iedvesmojoties no JCDecaux starptautiskā vēriena, reklāmas pasaules universālā valoda netiek noliegta, bet tieši uzsvērta – dažādi nenozīmīgi elementi un butaforijas veido noslīpētus, atraktīvus, uzmanību piesaistošus, fotošopētus (!) attēlus, kas atsaucas uz reklāmas stendu un pašu reklāmu uzbūvi. Apcerot demokrātiskāku digitālu sabiedrību, nepieciešams domāt par horizontālu izplešanos, kurā tiek noliegtas vertikālas varas šķautnes – šajā gadījumā attēla reprezentatīvais spēks un pretenzijas uz patiesību un pašpietiekamību. Digitāli un analogi rīki šeit tiek sapludināti, radot plakanu, mulsinošu vidi, kas sasaucas ar digitālās fotogrāfijas haosu (no stilīgām reklāmām līdz tavām pusdienām Instagram) un iedragā ilūzijas, ko tik veiksmīgi spēj radīt attēli.
